Top jaunais projekts! Un šis ir attēls gandrīz no notikumu vietas!
Pavasaris nāk un nāk arī jaunā radošā raža.
Jau kopš dažām dienām cīnos ar slimumu un klepu, kas mani piemeklējies pēc vairāk kā gada pauzes (!). Bet tas nekas. Mazliet vairāk miera un grāmatu.
Protams, no radošā darba atteikties neiespējami - kaut kā taču sevi jātur pie dzīvības.
Citādi Rīgā joprojām ir ziema.
Visu nedēļu mazliet jūtos kā romāna varone. Pirms nedēļas slīdēju pa Čaka ielu centra virzienā un domāju par to, ka visas mājas mazliet izskatās tā, kā no kartona, kā būtu pavisam izdomātas. Gaisma bija krēslaina, sniega daudz un man mugurā garš mētelis, kas jau mazliet liek justies kā no aizlaikiem.
Tā nogrimusi savās domās steidzos nokļūt Pārdaugavā. Cauri tunelim, kur BUMS! - manu ceļu šķērso viņa - draudzene pasaules pilsone, kura šodien patstāvīgi Londonā dzīvo! Tavu brīnumu - uz dažām dienām Rīgā, un mēs saskrienamies kaut kur tunelī... Mans neizsakāmais prieks!
Tādas tikšanās ir dzīvošanas vērtas. Uz pļāpu pusstundu satiku viņu tieši pirms aizbraukšanas. Lielisks pusdienlaiks starp mācībām.
Tā nogrimusi savās domās steidzos nokļūt Pārdaugavā. Cauri tunelim, kur BUMS! - manu ceļu šķērso viņa - draudzene pasaules pilsone, kura šodien patstāvīgi Londonā dzīvo! Tavu brīnumu - uz dažām dienām Rīgā, un mēs saskrienamies kaut kur tunelī... Mans neizsakāmais prieks!
Tādas tikšanās ir dzīvošanas vērtas. Uz pļāpu pusstundu satiku viņu tieši pirms aizbraukšanas. Lielisks pusdienlaiks starp mācībām.
Ik pa brīdim manī piedzimst sajūta, ka viss notiek mazliet skaistāk un burvīgāk.
Un cilvēki man apkār ir pavisam ļoti lieliski.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru