kas tā pa lietu, ka 6dienas vakarā dzirdēt labu dīdžeju spelējām ir 3 reizes grūtāk, kā to pašu izdarīt 5dienas vakarā?

tāds prieks redzēt visus smuki sapucējušos. balles vajadzētu rīkot biežāk. esmu dzirdējusi, ka korpurācijas rīkojot balles utt. bet es apšaubu, ka man kādi statūti būtu pa prātam + uzlikt sev vēl kādus sociālos līgumus tikai tāpēc, ka man patīk pucēties un dejot, būtu samērā nesaprātīgi. es pat teiktu glupi.

labojums pēc nakts notikumu atskatu izpētes tīklā: varbūt es vienkārši nepazīstu pietiekam daudz cilvēku, kas mani adekvāti informētu par pasākumiem & nemāku izvēlēties pareizās vietas + darbojas arī vecuma skleroze/alkahola radīta dezorientācija, jo konstanti aizmirstu par vietām, kuras vēlos apmeklēt.

redzēju nenormāli reālistisku sapni, vairākas reizes nodarbojos ar krampju nomocīta dīžeja vākšanu, ar kuru dejoju pie ziemassvētku dziesmas - laikā kad ziemassvētki sen aiz muguras, strīdējos ar viņa neesošajiem bērniem no neesošas sievas, biju kaut kādā pagrabā, kur uzturējās meitenes, kas filmējas pornogrāfiska satura filmās, šeit arī skaidroju savu attieksmi pret narkotikām - jo sapņa otrs galvenais varonis šeit bija ieradies tām pakaļ un centās mani pierunāt ēst kaut kādas meksikāņu vai peruāņu sēnes (interesanti, kā sapņa sižets būtu attīstījies, ja es būtu tās sēnes ēdusi), vēl centos atkratīties no visādiem laipniem ārzemniekiem, kas vēlējās mani uzņemt savās mājās, lai turpinātu nakti jau pēc iepriekš noteiktā scenārija (why!?), vēl pēkšņi satiku kaut kādus savus draugus un galīgi nesapratu par savu nokļūšanu mājās, jo galu galā tas nenotika latvijā, bet vismaz labi, ka mani apsolījās nogādāt mājās- tas viss notika vienas nakts laikā (nu lab, to nevar saukt par pārāk reālistisku sižetu, bet izjūtas bija ļoti, ļoti reālas).