es biju barselonā un redzēju to māju, kas mani tik ļoti iedvesmo un sajūsmina. tur, pilsētā, kas mūžīgā kustībā, cilvēku pūļos, starp citām, ir māja. silti gaiša, ar koka rāmjiem ap logailām, ar viegli iezaļganiem un iebrūniem lineāriem dekorējumiem, asimetriska pēc dabas, bet savā gaišumā monumentāla. manī rada kaut kādu fantastisku pietātisku mieru.

pārmaiņas pēc es jūtos labi Rīgā, manā iedzimtajā pilsētā.
viss notiek, viss virmo, lapas griezdamās dejo tālāk no kokiem un katrs rīts nāk ar jaunu aukstuma vēsmu. ir skaisti. un cilvēki tiekas un runā, un smejas, un dažkārt arī uzdejo.
tikai es visam pa vidu tāda mazliet atsaldēta.