rīts, netipiski agri iesākts, ar drūmajām debesīm atgādināja par rudeni. par to, ka būs jāceļas uz akadēmiju, par garām ēnām, par kastaņiem, kas krīt no tā koka, zem kura 'var justies kā mājās'(laikam citāts), kas blakus neogotiskajai celtnei, kur vadāmas zinību dienas.

tad kātojiens pēc jaunas pases! bilde, ziniet, tīri vai tīkama!

tad "bohēmiskās brokastis", runājot kādas būtnes vārdiem "frīkaini!", bet šokolādes cepumi no eko virtuves varen garšīgi un lieli!mmmmm....

tad mazliet laiskuma un buržuāzijas pusdienās un vēlāk kafija un smalkmaizītes (lai vēl smalkāk!) konditorejā... nu un, protams, mazliet necieņas pret cītīgiem sava talanta eksponētājiem ar neatbilstošām ķermeņa ekspresijām.. bet tas jau pa parasto!

vakars zem frankofonas mūzikas un pērlīšu zīmes. vēl priekšā nejauki smuka franču aktiera performēšana kinolentē...

skan: Olivia Ruiz "J'traine des pieds"