riteņojoties mājās pēc deju nodarbības, sabraucu uz ielas samētātu ābolu. uzvēdīja svaigs, vēl zaļa ābola aromāts.
un man parādījās idilliska vīzija - liela, auksta franču ābolu brut sidra glāze un norietoša saule, un smiltis, kādā sasodīti laiskā vietā...mmmm.
ceturtdiena, 2009. gada 6. augusts
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru