(http://www.designcrushblog.com/2010/11/02/lacquered-utensils/)
no sava kancelejas lietu groziņa, kas apdzīvo tuvāko datora vidi, izvilku 7 karotes, kas laika gaidā, sākot apm. no 2006. gada, labprātīgā vai mazāk labprātīgā veidā ir sākušas dzīvi kopā ar mani. vairākas ir aizgājušas savu ceļu. pavisam konkrētu gadījumu atceros "restorānā" "Lido", kur darbiniece nočiepa manu nočiepto karoti!
laika pārmaiņas laikam iezīmē fakts, ka karotes vairs nedzīvo manā somā, bet gan groziņā kopā ar zīmuļiem, pildspalvām, līmi, šķērēm, otām, matu kociņiem un citiem mazākiem objektiem, kas paslēpušies neredzamajā groziņa daļā.
jāatzīst, ka, lai arī cik dīvaini tas neliktos, daļa no tām joprojām tiek liktas lietā, kad, piemēram, jāapmaisa alus kausā sagatavotā ingvertēja (laikam arī šī ir vecuma pazīme).
8 komentāri:
he, nekādi nespēju galvā saskaitīt visas savas nočieptās karotes (kā arī nazīšus, dakšas un sālstraukus), bet šite pie manis ir divas māju un viena tepat spānijā nospertā. ;)
(un tās apdzīvo visas iespējamās platības, tai skaitā somas un rakstāmpiederumu traukus)
"ak, jaunība" :p
Hmm..jāskaita cik ir vai cik esmu nočiepusi? :P Bet jebkurā gadījumā, lai tas neizklausītos pārāk krimināli, es varētu teikt, ka esmu palīdzējusi dzīvot "ceļojošo karošu kustībai" :)
Un mana jaunība šajā jomā joprojām man blakus - karote somā ir vajadzīga! Vienīg pēdējā laikā vairs neatrodu savu mīļāko - zvaigznīškaroti. Vēl ceru, bet, ja neatradīšu, kalšu zārku savai jaunībai. Eh.
he, ja vien nav noklīdušas, tad man, šķiet, bija divas zvaigznīškarotes. kad būsim lv, varu vienu iedāvāt ceļojošo karošu kustības vārdā. ;)
nu man ir kā reiz viena liela ēdamkarote datorsomā. un tā biežāk tur atrodama nekā piemēram barošanas vads ;)
Secinājums viens, kas par ko svarīgāks :)
o, tad jau tu naski štopē iekšā visādus salātiņus un uzpūteņus!? vai šauj ar karoškatapulti uz darba kolēģiem!?
iedomājos, ka tā karotes nēsāšana līdzi, varbūt saistīta ar dzīves ritmu - nav vairs tādas pasta ielas, kur savus salātiņus apēst vai kāda cita vieta, kurai būtu piesaistīta vairāk kā mājām. bet visur citur jau karotes priekšā...
parsvara tas ir domats jogurtiniem, kad kungis atkal sadumojas :))
par to dzives ritmu piekriitu - ari par attieksmi. Jo apkart ir ari cilveki, kas nespej iedomaties, ka vini veikala noperk salatinus, apsezas parka uz benka un ed tos. viniem vajag restoranus, ha!!!
Eu, bet zini ko pec Tevis sacita sanak, ka karote ir maja - resp. lai kur tu apsestos, Tev ir Tava "majas sajuta" lidzi un tu tai nododies - parka, liftaa, vai kur citur.. pazuda doma, jo parak skaista dziesma skan pa radio101, ka vienmer nezinu, kas tas ir.
Man somā mētājā viena. Tā gan ir madaras sperta. Šķiet, ka vienu es nospēru un iedāvāju arī viņai. Es gan esmu pavisam kruts, jo man somā mētājās arī ceļojumu/festivālu zobu birste, paracetamols un lidojošais šķīvītis.
O, Kārli, Tu esi gatavs visam!
RESPECT!;)
Es arī gādreiz biju TIK gatava dzīvei - savs kabatas nazis, arī zobu birste un lēcu trauks. Tagad vairs nekā...
Kļūdu labojums:
paņēmu savu vasaras ieguvumu - mazmazītiņo, 3/5 no mana sprīža garo tējkarotīti un pievienoju to savam izcilā un neapšaubāmi autentiskā dizaina penālim (t.i. divas matu gumijas aptītas ap dažiem rakstāmrīkiem)!
Ierakstīt komentāru