traki aizraujoši ir sāk kaut ko jaunu! vai mēģināt ko jaunu. bailīgi, protams, arī.
šobrīd manā redzes lokā nonākušas deju nodarbības. man pārāk labi nesanāk, bet tas nekas - ir cerība, ka samācīšos visādus krutos trikus, kurus līdz šim izpildīju tikai uz entuziasma vai attieksmes pamata - tagad būs arī tehnika.
es pat dejošanai iegādājos ļoti šauras bikses (lai neteiktu leggingus...) - tas vien ir apliecinājums ārkārtīgi liela entuziasma pakāpei.
aptuveni pirms nedēļas atcerējos, ka skolas laikā, šķiet tā bija sākumskola, ar Pau izdevām krustvārdu mīklu žurnālu "STOP"! Vai tas nav skaisti? Tādas ļoti mīļas atmiņas un pārdomas manī tas raisīja par to, ka mums abām (vēlāk pievienojās arī Madadara) ir tendence laiku pa laikam radīt vai iesaistīties kādā projektā/ lielajā plānā. Tas viss vienmēr ar lielum lielu entuziasmu tiek palaists dzīvē.. Ticība brīnumiem varbūt tomēr izglābs pasauli...
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
4 komentāri:
lai izdodas. ;)
(he, starp citu, mēs arī "izdevām" žurnālu. "Kaktuss" vai kāviņtursauca)
mīļš paldies.
(un kāds bija jūsu žurnāla saturs?
cik atceros, tad pēc mūsu mēģinājumiem publicistikā, drīz vien klasē uzradās arī sekotāji, tomēr tie nebija tik noturīgi un konsekventi savā saturā...)
Ticiba brinumiem izglabs pasauli. Un ja ne citu - tad jusu noteikti!
Eu, kas tas par deju nodarbibam? pastasti sikak? Un kad Tu iesi uz kaut kadiem horeografiem? :)
lieku cerības uz to, ka tev taisnība!
šobrīd aktīvi pētu šo un to no modernā baleta, jazz dejas, rokenrola u.c. tas ir mans lielais prieks!
tu saproti, ka tie horeogrāfi būtu diezgan nopietna pārorientēšanās specialitātē... tas ir tāds nopietns solis, kam jānobriest...
Ierakstīt komentāru