es tur neko nevaru padarīt, bet tas sasodītais kursa darbs nerakstās. un viss.
manas domas aizņem skaistas kleitas, kuras es varētu sev un citiem par prieku pirkt un vilkt.

es ļoti vēlētos vēl šajā ziemā aizkļūt līdz jūrai. lai cik skumji tas nebūtu, bet no Rīgas šajā ziemā esmu tikai vienu reiz izbraukusi (ja, neskaita to reizi, kad biju Londonā), shame, shame on me.. tā ir, kad visi radi laukos, brutāli sakot, "pakāsti", bet draugi uz laukiem līdzi neņem. tad nu es, pilsētā iedzimtā, te arī, gribējās jau teikt: pūstu, bet, nē, agonēju un sutinos...

labunakti!