cilvēki nesmaida. nu ne jau nu uz ielas.
es netik.

bet ne šodien!
pieteik ar vienu siltu acu pāri no citzemes, lai arī es sāktu smaidīt! un bladāc! atklasme! cilvēki taču nesmaida uz ielas, salamāju sevi un sāku dumji smaidīt! katru reizi, kad atceros to smaidu, arī mana seja atplaukst smaidā. tā es te viena dumji smaidu! un uz reiz labāk ap sirdi paliek. un kaut kā viss mazliet jaukāks šķiet!

p.s. bilde no visai pozitīva festivāla.