kefīra būšanas

turpinot savu ēdienu apceres un pieredzes rubriku...

lai rastos īpašāka noskaņa fonā: versija par "operation tango" (pāris dienas jau feivoritākais gabals...piazzollas izpildījumā gan labāk tīk)

bet nu atpakaļ pie lietas:
kefīrs ir viens viltīgs dzēriens.
pavisam noteikti nav domāt, lai to dzertu ejot pa ielu. (ilustrācijā izmantots analogs vienam no šī dienas galvenajiem varoņiem - otrs būtu es!)
tad nu pēc mazliet ātrāk beigušās darba dienas supernovā devos uz "žī-sī", lai iegādātos kefīru. kā jau pēc iespējas to daru - izvēlējos valmieras piena kefīru, jo tas ir šķietami (īpaši uzsveru šo apzīmējumu) praktiskāk un parocīgāks. aiz savas nepacietības atrast piemērotāku vietu kefīra dzeršanai, ķēros pie tā atvākošanas jau uz ielas, kas stiepjas gar jau pieminēto lielveikalu. visas nelaimes jau sākās ar to, ka attaisāmais, ko centos vēr vaļā tā, lai ne lāse man neuzpil, notrūka (!!!). protams, iegalvoju sev, ka es taču neesmu ar pliku roku ņemama un man to kefīru vajag te un tulīt un nekas mani no tā neatturēs. daudz gribēsi...
nepagāja ne dažas sekundes, kad es sevi jau biju ietērpusi baltās šļakatās, kas kontrastējoši dekorēja ne tikai manas rokas, bet arī melno mēteli, garo šalli un droši vien arī matus... nemaz neatceros, ko es tādu tais dažās sekundēs jau paspēju pateikt, bet zinu, ka vismaz vienu vīrieti ar savu maigi izsakoties "nesmukumiņu" esmu sasmīdinājusi. paldies dievam, mani iekšējie monologi par tēmu: kur, pie velna, tagad, lai es tagad notīros!? tika apturēti, kad pie apvāršņa kā gaisma tuneļa galā parādijās mārtiņa beķereja... es varēju smuki satīrīries...
uz sevi mazliet pikta izgāju no ar labierīcībām aprīkotās iestādes un, būda jau atkal uz tās paša ielas, mērtieķtiecīgi skrūvēju vaļā kefīra paku, kad.... jā! es to izdarīju atkal, tikai par laimi daudz minimālākos apmēros... šoreiz varēju vienkārši izlīdzēties ar piedurkni (neestētiski!? - viss mētelis jau tāpat bija netīrs).
lieki piebilst, ka tramvajā dzerot auksto kefīru (šoreiz es nogaidīju, kamēr apsēdīšos), man sāk sāpēt galva tā, kā mēdz gadīties ēdot saldējumu....
un ja ar to vēl nebūtu gana... pirms kāpu laukā no tramvaja, pavisam netālu ieraudzīju puisi stāvam kājās un dzeram kefīru... cita firma, cits dizains... lieki piebilst, ka viņš nebija aplējies...

btw es starošu rīgā!:)