vakardien tā arī klavesīna skaņas nesagaidīju. šodien nemaz necenšos, padevos "20th century french composers" kārdinājumam. tagad jāsaņemas un jāvirza šādas tādas mantas uz mugursomas pusi, lai rīt mazāk darba.

priecājos šodien es ļoti par puikiņu - mazo Kriksīti un manu mīļo tanti. neaprakstāmas ir tās izjūtas, ko tas mazais kunkulītis spēj raisīt. Un viņš tik ļoti cenšās, un mazajā pierītē var redzēt mazākās muskuļu kustības. un, un , un.... viņš ir tāds mīļumiņš!

šodien vēl pacentos galerijā pāris asaras par šo nobirdināt.
viss mazliet ap ģimeni grozās...