vakar andele un daudz jaukumjauku lietu iegūts īpašumā un "varējabūtlabāks" baltvīns iedzerts jaukā virtuvē, kurā sen nebija būts. tagad sēžu savā pokahontas krekliņā un domāju miglainas domas.

lietainā dienā vairāk domu pa galvu maisās.
un sagurums liek brīžiem noķert to fantastisko prāta aptumsuma sajūtu, kas jau labu laiku pietrūkst. lēkmjveidīgi atkal atgriežas, bet tik netveram īsu brīdi... vakar dzerot saldējuma kokteili buržuāziskās dzīves centrā, uzpūšot liegam vējelim, arī sajutu, tad telefons rokā un rakstam pasaules klejotājam-trakaijai un mīļajai santai.

šodien ar mazo peli vingrojam kā akrobāti, cepam kūkas un fotogrāfējam mirkļus.

šovakar lasīšos mīļoto markesa grāmatu, kas pēc ilgāka laika atgriezusies mājās.

vēstules joprojām negrib diktēties.
vēl gaidam pirmsdzimšandienas "akvaicikesvecaunnekamnederīgaunnekonesasniegusi" krīzi!