ka ne, ta ne!
jau sen bija laiks atskārst. es esmu blondīne un man neko nevar pārmest.
varbūt man arī vajadzētu kaut ko atskārst. varbūt jau sen vajadzēja. tikai ko?

blondīne ir a la campagne. nu nosacīti.
lasa iteliģentžurnālus, grāmatu par dzena trakajiem, dzer svaigu aveņlapu tēju un izvelk krāsas, lai atstātu traipus uz plaknes.
ja vēl laiks būtu mazliet tīkamāks un naktīs nevaldītu vienķermeņa aukstums, dzīvi varētu saukt par romantisku.
pat vīns pie pusdienām glāzēs ir sastopams, bet tā jau ir ģimenes īpatnība.

ak, jā ,un blondīne atkal jūsmo par ķertiem vīriešiem svārkos. aha.