es novelku drēbes un āderēm apvelkos

10 dienas nebūtībā. nerealitāte.
lietus un novakara debesis ar rietošo sauli. trauki, kurus var atstāt visur, kur gribas. daudz kustības un muskuļu sāpju. saberzumi, smiekli, asaras. došana un ņemšana. garā, baltā kleitā vārtīties pa bruģi, citiem sniedzot prieku - dodot. sarkanie deguni un acis, acis, acis. un smaids. un lidojums ciet acīm pretim atplestām rokām. stiprām rokām.

un viņa iemīlējās klaunā. sasodīts.

daudz nesakārtotu, juceklīgu domu un emociju, bet visvairāk biedē nesēja atsaukt atmiņā to, kas tikko bijis, tikko vēl pa galvu maisijās.

man riebjas garas atvadas, bet vēl vairāk nepatīk tad, ja atvadu nav.