tā vietā, lai konstruktīvi pievērstos laika limita spiedīgajam mācību materiālam par renesanses gara izpausmēm uz kādas mūra ēkas iekš un ārvirsmām, dziļa vēlēšanās iegrimt destruktīvā pašžēlojošānā. neatceros, kas bija pēdējais, ko darīju, bet tas noveda līdz tādam stāvoklim. līdz tam bija labi, biju jau gatava atrast iekšējo mieru un pārliecību, bet tad kaut kas...
ā, fotogrāfijas, aociācijas, skumjas...

šodien atkal sāp. par to kā vairs nav.

līdz referāta nodošanai 30 stundas! (pirmajā matemātiskajā aprēķinā sanāca 40, bet tad par šausmām tika atskārsta pieļautā kļūda saskaitīšanā!)