uzdāviniet man, lūdzu, vienu skaistu svētdienu.
es neciešu svētdienas. pilnīgi ne-kāda diena. cik spēju atsaukt atmiņā - vismaz pēdējo mēnesi - vienmēr pelēkas. un drēgnas. un tieši tādas, lai vienkārši neko negribētos darīt, lai gan darāmā daudz. un katru reizi atkārtojas viens un tas pats...
man šķiet, ka pat agrie pirmdienu rīti, kas manā uztverē ir tiešām ļoti agri, nav tik briesmīgi kā svētdienas.