asociatīva retrospekcija

es īsti nespēju paskatīties uz savu dzīvi retrospektīvi. un nezinu vai kādreiz esmu spējusi.
laiks mani pārāk pārņem savā varā. tur esmu es iekš' laika zupas. viss vienkārši peld kaut kur apkārt - tur ir daži burkāni, dažs tuvāk, dažs tālāk, tad vēl ir zaļie zirnīši, un puķkāposti un parastie kāposti un arī pāris kartupeļa gabalu, peld arī dilles un vēl šādi tādi zaļumi un dārzeņi.
un ja tā vēl ir piena zupa, tad neglābjami atgādina vasaru un lai ietu vēl tālāk - to reizi, kad man bija kādi pieci, vai plus/mīnus kaut kā tā, un es zālājā atradu suņu sēni.
sēne paliek sēne - jāēd nost! tas manai mātei radīja pamatīgu izbīl. un suņu sēni manā organismā viņa centās aizskalot ar piena-sakņu zupu!