svētdiena, 2009. gada 25. janvāris

izgāju ārā, lai sakārtotu galvu un izbēgtu no riebīgās svētdienas un briesmīgās gaismas.
ārā es saslapināju kājas un dzirdēju putnus. es jau zināju, ka pavasaris sācies līdz ar dienas gaismas spīdēšanas laika pagarināšanos.
jau labu laiku spēju domāt tikai vienu domu vienā laika vienībā. un esmu šausmīgi slinka uz darbu darīšanu. vai arī nespējīga.
šodien domas nerit. bet jokaini naktssapņi neatstāj.
ir tendenciozitāte bailēs no atklātības visu sarežģīt līdz tādam līmenim, ka ar laika distanci pašai viss kļūst neatkodējams. bet tādi ir arī mani pieraksti.
ak jā - vēl arī piecu bižu frizūra.
un tagad arī skolas laika mūzika.
bet es nesen spēlēju cirku. traki sen tas nebija darīts.
notikumi mani paši ved.
cerams, ka ne uz drīzu galu. galvenais, uzmaniet mani mazliet.

Nav komentāru: