un es saīsinu dienas gaišo daļu līdz minimumam. hronisks dienas gaismas deficīts. nav brīnums, ka pietrūks gaišuma prātā un dvēselē.
bet dzīve vēršas pret gaišo pusi. un es tuvojos miera atjaunošanai.
gaidu brīvbrīdi piparkūku cepšanai.
bet tagad atpakaļ pie drenāžām, ķieģeļu garumiem viduslaikos, logu un durvju ailām, adleriem, freidiem, sublimācijām, bestiārijiem un paleolita venērām...
īsts kultūras kokteilis.
galu galā - manī ir parmaz kultūras!
svētdiena, 2008. gada 14. decembris
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru