tieši mēnesi esmu bezriteņa sieviete.
bija tik skaisti atkal sēsties ritenī, kaut aizlienētā tikai uz pusdienu, traukties pretīm tukšām ielām, tik tikko gaišoties sākušām debesīm un siltam vējam. pietrūkst man mana rumaka. bet tas nekas, drīz es tikšu pie jauna!(vai arī mazliet vēlāk, kā drīz).



vakars, kurš sākās tā pavēlāk - pēc pusnakts. ar zefīriem, ananasiem, šokolādi un sarunām par sarkozī (tā ir franču mīļākā tēma, tik ties', ikvienam ir viedoklis par to, kāds draņķis viņš ir!) un zatleru (kas es esmu!?), ES, un vēl šo un to. mazliet nenopietnāk, kā izklausās, pie tam jauktā angļu/franču mēlē.



trakais nogurums jau bezmaz pagaisis, ja tik ķermenis klausītu - dotos pretim pēdējiem vasaras rītu smaidiem. negribas un gribas laist prom. pārņem neizbēgamā vasaras nogales izjūta - nē, nē, nē, vēl neej prom! viena alga - ir labi.



grāmta: l.feithvangers "goija"

p.s. dodos taisīt svaigu piparmētru tēju.