tās ir šausmas.
pēkšņi vasaras vidū tev sagribās rudeni. ievīstīties siltā džemperī, uzvilkt zābīšus, paņemt plaukstās karstas tējas krūzi un doties pretī birstošām lapām.
šitā nedrīkst. tādas domas nedrīkst nākt prātā, jo zināms, ka rudenī man to tik vien gribēsies vēl drusku un drusku, un vēl drusku saules vēl saglabāt. un nemaz negribēsies pirmās salnas ielaist.

ej un saproti to prātu.

bet ir jau labi, vasara, tas ir skaisti. neskatoties uz manu fizisko veselību šodien, diena ir skaista. un rīt arī būs, vai ne!?