cirkuss joprojām ir soli priekšā un soli aiz, un soli blakus.

jāiemācās sadzīvot ar lietām un vietām, kuras mēdz būt blakus pa gabalu, tevi ieskauj, bet tu paliec iekšā viens. tā kā liels dzeltens pieneņu balons, kurā tev jāripinās uz priekšu - nepārtraukti esi kontaktā ar kādu plakni, bet ar visām uzreiz nevari. (nu ja nu vienīgi tikai tad, kad balons saplok, bet neviens taču nevēlas izpūtušos balonu!?no tāda vairs nav nekāda prieka, protams pūks man šeit varētu oponēt, bet kopumā šobrīd no balona - lupatas nebūtu nekāda jēga.) tikai ar dažām plaknēm izdotas saskarties retāk, dažkārt tikai vienu reizi, bet tas nekas, jo pieskārienu, ja labi grib var atcerēties, vai ne!?