viņi atstāja mani guļot guļammaisā. agri piecēlās, paēda brokastis, kas pagatavotas uz ugunskura, sakravāja mantas un aizgāja. tagad man jākārpās uz priekšu pašai, mazlietiņ skumīgi, jo teju, teju jau biju viņus noķērusi un , kā to saka, integrējusies, un gandrīz jau varēju teikt, ka esmu iekšā trupā, bet laikam jau tās lietas tik vienkārši nenotiek.

tagad es uz kādu brītiņu pagulēšu lietū.