šodien trupa ir aizsteigusies mazlietiņ pa priekšu. nu labi, varbūt es viņiem ļāvu iet vai sev atpalikt. redzu viņus ciešamā attālumā, tieši tā, lai sekotu un novērotu pa gabalu. mugurā sarkani pumpainais kombenezons, tas, kuram visos galos gumijiņas un tad sanāk tā, ka pie rokām, kājām un kakla sanāk vēl vieta rišiņām.

tas suns, kas pieklīda iepriekšējā ciematā, ļepato kaut kur starp mani un pārējiem.

lauki rādās mazlietiņ dzelteni - nu tādi, ar saugušu un izkaltušu zāli. kaut kur gaisā jūtams mitrums, tur pie apvāršņa, varbūt viņi drīz sasniegs ūdeni, un tad jau arī es.